Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

 Piektdien, 15. aprīlī, 11. klasē literatūras stunda bija īpaša - Literārā tiesa par Arčibalda Kronina grāmatu „Cepurnieka pils”. Lai sasniegtu labu rezultātu, bija jāiegulda liels darbs.

Pirmkārt, jāizlasa apjomīga grāmata. Otrkārt, jādomā par izlasīto, jo tikai tad var izvirzīt tos tēlus, kuri "jātiesā". Treškārt, jāizdomā un jāuzraksta "apsūdzības". Ceturtkārt, jāizdomā tik daudz jautājumu, lai spētu ļaundari "notiesāt". Piektkārt, pašam jāatrod advokāti un liecinieki. Sestkārt, jāiejūtas savā lomā un jāiztur līdz galam. Septītkārt, jāizstudē krimināllikums, jāsacer tiesas lēmumi. Varētu vēl turpināt, ka vienam pret otru jāizturas ar cieņu, nedrīkst sajaukt, kurš kuru lomu spēlē, jāizdomā un jāuzraksta "izziņas un iesniegumi", jāatstāj iespaids uz skatītājiem.

Jā, bija arī skatītāji, ieinteresēti un atsaucīgi, – 6.a klases meitenes un 8.a klases skolēni.

Visas iepriekš minētās lietas tika ievērotas. 80 minūtes aizrautīga teātra. Kad Jāņa Čamaņa tēlotais Džeimss bargi iekrekšķējās, Ievas Bružānes tēlotā vecāmāte (Ievai bija vairākas lomas) gandrīz šausmās noģība! No nopietnas, taisnīgas un atjautīgas tiesas (Kristaps Zarāns, Ritvars Undenkovs, Linda Narutaviča, Keita Rožāne) bija atkarīgs tas, kā viss notiks. Labi vairākās lomās iejutās Agnija Apine, izkopta un skaista ir viņas valoda. Precīzi savu lomu attēloja Ralfs Jonikāns un Jānis Krūka, abi tēlam atbilstoši atbildēja uz tiesas jautājumiem.  Lieliski savā tēlā iejutās Elvis Kurpnieks (viņš tēloja dakteri, kurš bija taisnā ceļā „atskrējis” no operācijas) un Līna Sirsniņa, kura, glābjot situāciju, savu lomu uzņēmās citas skolnieces vietā. Apbrīnojama advokātes lomā bija Ieva Mālniece  - tik daudz dzīvesprieka un uzņēmības. Patiesībā viņa bija neaizrunājama (nevis pļāpīga) un uz viņas sagatavotajiem argumentiem tiesai bija grūti ko iebilst.

Vēl bija skolēni, kuri protokolēja, šo grūto darbu veica Annija Bule un Pēteris Ceimers. Diāna Hermane tēloja žurnālisti – gan fotografēja, gan veidoja aprakstu par tiesas procesu.

Visi skolēni bija ģērbušies atbilstoši savai lomai, bet tiesas "darbinieku" un "Džeimsa Broudija" mātes saviem dēliem bija sarūpējušas tik baltus kreklus, ka acis žilba! 

Priecājos, ka mācu šos skolēnus kopš 5. klases un ka ir sasniegts pozitīvs rezultāts.

Izsaku pateicību vecākiem par to, ka viņi audzina bērnus, kuriem ir interese par mācībām, atbildības sajūta un izpratne par to, kas ir labs un kas ir slikts.

Visi materiāli tiks sakārtoti "krimināllietā", un interesenti tos varēs apskatīties.

 Fragmenti no skolēnu izteikumiem par šo pasākumu:

  •  Pēc romāna izlasīšanas kopīgi ar mūsu latviešu valodas skolotāju vienojāmies par literārās tiesas organizēšanu, kas ikvienam no mums bija kas jauns – nebijis izaicinājums.
  • Gatavošanās bija būtiska un aizraujoša šī pasākuma daļa. Nācās kārtīgi pastrādāt.
  • Biju priecīga un patīkami pārsteigta par klasesbiedru vēlmi iesaistīties.
  • Tiesas laikā bija gan komiski, gan baigi mirkļi. Broudija naids un pašpārliecinātība, viņa pārākums bija lielāks pat par tiesnešiem, tas strāvoja mūsu „tiesas zālē”.
  • Pirmo reizi piedzīvoju ko tādu. Šāda tiesa ir ļoti interesanta, ja tu esi izlasījis grāmatu un redzi, kā pārējie to ir sapratuši. Visinteresantāk bija klausīties, kā apsūdzētie mēģina „izkulties” no nepatikšanām. Man patika vērot rosību pirms tiesas sēdes. Bija jāsakārto telpa, jāsaskaņo daudzas lietas, jāpārliecinās, ka viss ir paņemts līdzi.
  • Milzīgs prieks par tiem cilvēkiem, kas parasti ir ne tik skaļi un drusku bailīgi. Cik labi viņiem sanāca! Fantastiski redzēt vēl vienu viņu spēju šķautni.
  • Visgrūtāk bija sameklēt attiecīgos krimināllikuma pantus, pēc kuriem piespriest sodu. Es novēlu arī citām klasēm nākotnē piedalīties šādā pasākumā.
  • Prieks, ka kopīgi attīstījām šo ideju, iepriecinājām gan auditoriju, gan mūsu latviešu valodas skolotāju ar kvalitatīvu darbu, parādījām jaunāko klašu skolēniem, ka mācību process var būt arī šāds.
  • Šī literārā tiesa bija ļoti laba pieredze. Ceru, ka nevienam no mums nebūs jāstājas tiesas priekšā – ne kā apsūdzētajiem, ne lieciniekiem, jo pat šeit, literārajā tiesā, tas nebija patīkami.
  • Mums noteikti būs, ko atcerēties un varēsim par to parunāt salidojumos. Tiešām priecēja, ka skatītājos bija arī mūsu klases audzinātāja, tas radīja vairāk sirsnīgu nekā oficiālu atmosfēru. Šis pasākums ļāva saprast, cik mēs esam izauguši. Varēja klausīties un baudīt.
  • Šī noteikti bija viena no interesantākajām literatūras stundām.

 Daina Grīnhofa,

Edgara Kauliņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

 




 X