Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

Tā kā mācību gads strauji  tuvojas izskaņai, un šonedēļ skolās topošajiem absolventiem skan pēdējais zvans un jau drīz izlaidumu laiks, tad piedāvājam ielūkoties 19. gadsimta skolā - kāda skola bija toreiz?

Pētījuma autore ir Zane Nemme, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma glabātāja, un pētījums top ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Lielvārde 19. gadsimtā. Skolas

Skolu vēsture Lielvārdē aizsākās 1689. gadā, kad tika dibināta Lielvārdes draudzes skola.  17. gadsimta 80. gados zviedru karalis Kārlis XI izdeva likumu par zemnieku skolu veidošanu Vidzemē. Un tā Lielvārde tiek pie savas pirmās skolas. Šobrīd ir zināms, ka 19. gadsimtā skola atradusies iepretī Ūbeļiem dzelzceļa otrā pusē pie Virsaišu mājām. Pirmā pasaules kara laikā skola nodega un šajā vietā vairs netika atjaunota, bet 1978. gadā tika atklāts draudzes skolas piemiņas akmens. Kur skola atradusies 18. gadsimta laikā, precīzu ziņu nav, bet ir zināms, ka laikā, kad Lielvārdes pilsnovads tika pilnībā sadalīts, “skolas zemnieki” tika ieskaitīti Lielvārdes muižā.

Jau  19. gadsimta sākumā Lielvārdes draudzē bija divas skolas – Lielvārdes muižā un Lieljumpravas muižā. Dažas ziņas par šīm skolām atrodamas Oto Hūna veidotajos Rīgas apriņķa draudžu aprakstos. Šeit minēts, ka Lielvārdes draudzes skola ir pieskaitāma pie izcilākajām lauku skolām Vidzemē. Un šajā sakarā lieli nopelni ir nelaiķim Heinriham Eriham fon Volfenšildam – Lielvārdes muižas īpašniekam ap 1770. gadu.

Heinrihs Erihs fon Volfenšilds bija noteicis, ka skolai pieder trīs zemnieku saimniecības – diemžēl netiek minētas, kuras. Tās katrā lotē sēj 10 pūrus labības skolas uzturēšanai. (Zemnieku aramzeme agrāk tika sadalīta vairākos vienādos gabalos jeb lotēs, citur tās sauca par šņorēm). Šiem trim zemniekiem no katras lotes 10 pūri labības bija jādod skolas vajadzībām. Vēl H.E. fon Volfenšilds savā testamentā novēlēja, ka katru gadu 50 Alberta dālderi ir jāizmaksā skolotājam Rembates muižā dzīvojošo nabadzīgo vācu bērnu skološanai.

Katrai muižai draudzes skolas vajadzībām bija jādod viens iknedēļas darbinieks ar zirgu un viens kājinieks. Skolotājs drīkstēja pēc savas izvēles algot arī vienu kalpu un vienu meitu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Lielvārdes draudzes skolotāja amats ir bijis ienesīgs un tāpēc, kā raksta O.Hūns, šai skolā ir bijis arī kārtīgs skolotājs – Fridrihs Kristofers Rodmans. O.Hūna pieraksti datējami ar 19. gadsimta 20 gadiem un zināms, ka F.K.Rodmans draudzes skolā strādā līdz pat savai nāvei 1851. gadā. Līdz ar to varam secināt, ka F.K.Rodmans Lielvārdē nostrādā vairāk nekā 30 gadus.

Skolotājs latviešu un vācu bērniem mācījis rakstīt (varētu teikt, ka pat glītrakstā) un rēķināt, mācījis kristietības pamatus, vēsturi, ģeogrāfiju un dabas vēsturi. Skolu apmeklējuši arī vairāki zēni no Rīgas, kuri uzturējās pansijā. Lasīt latviešu bērni gan lielākoties mācījās mājās. Pēc visa spriežot, Lielvārdes draudzē zemnieku lasītprasme ir bijusi diezgan augsta.

Lieljumpravas skola turpretim bijusi ļoti nabadzīga, skolotājam bijis nepieciešamas vēl kāds cits darbs, lai varētu nopelnīt iztikšanu. Tāpēc, kā rakstīja O.Hūns, no viņa nevarēja tik daudz pieprasīt un sagaidīt kā no Lielvārdes draudzes skolas skolotāja.

1882. un 1883. gadā pēc cara valdības tieslietu ministra Nikolaja Manaseina rīkojuma tika veikta Vidzemes un Kurzemes guberņu revīzija*.

Revīzijas dokumentos ir arī ziņas par izglītību. Diemžēl no šiem dokumentiem nav noprotams, cik skolu ir bijis un kur tās atradušās, bet ir zināms, ka ir bijušas luterāņu, pagasta un pareizticīgo skolas.

Ar pagasta skolu, visticamāk, domātas vairākas skolas, un tās atradušās katrā pagastā. Šīm skolām ir novirzīti vislielākie līdzekļi no visiem pagastiem. Kopējā summa bija 2588 rubļi gadā. Šajā summā tika iekļauta gan skolotāja alga, gan skolas uzturēšanas izmaksas. Vēl tika paredzēts, ka katrs pagasts veic dažādus darbus skolu labā par 404 rubļiem.

Luterāņu skolas labā nodevās doti 10 rubļi naudā un darbs 77 rubļu apmērā no Rembates muižas un 30 rubļu apmērā no Lēdmanes muižas. No tā var secināt, ka luterāņu skolā mācījušies bērni galvenokārt no Rembates un Lēdmanes pagastiem. Tas, iespējams, norāda uz to, ka šīs skolas atrašanās vieta meklējama pie Ogres upes, kur robežojas Rembates un Lēdmanes muižas.

Pareizticīgo skola droši vien atradusies pie pareizticīgo baznīcas. Šo skolu apmeklējuši bērni no Rembates pagasta, kas nodevās maksāja 5 rubļus un 37 kapeikas.

Skolas ēku celtniecībai, pārbūvei un remontiem iztērēti 21 236 rubļi. Šajā gadījumā nav iespējams spriest par laika posmu, kādā šī summa ir tērēta.  Vien norādīts, ka tika  uzceltas 2 jaunas skolas ēkas. Lielākās summas ir maksājuši Lielvārdes un Rembates pagasti. Attiecīgi 7 697 rubļi – Lielvārdē un 10 000 rubļi - Rembatē. Tas zināmā mērā varētu liecināt, ka jaunas skolas ēkas uzceltas tieši šajos pagastos. Lēdmanes pagasts savukārt ir maksājis 700 rubļu par  skolas remontu vai pārbūvi, bet Lieljumpravas pagasts ir skolai nopircis vijoli par 15 rubļiem.

Par to, ka katrā pagastā jau 19. gadsimta otrajā  pusē bija skola, liecina arī vairāki citi avoti. Piemēram, Vidzemes muižnieku kredītbiedrības arhīvā ir atrodamas divas skolas zemju kartes, kas datētas ar 1874. gadu. Viena ir uz Kaibalas pusmuižas zemes celtās skolas karte, kas parāda, ka skola atradusies Kaibalā un tai piederēja pusotra pūrvieta zemes un divas ēkas – viena lielāka, otra neliela. Otra ir Lielvārdes pagasta skolas Ogresgalā karte. Skola atradusies netālu no Kaupiņu mājām. Tai piederēja 2,3 pūrvietas zemes, un skolu veidoja trīs ēkas – viena lielāka un divas nelielas.

Pēc laika biedru atmiņām, kas glabājas Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājumā, redzams, ka 19. gadsimta vidū Lielvārdes draudzes skolā mācības nenotika. Ja gribēja bērnu laist skolā, tad tie bija jāsūta uz kādu citu  - piemēram, Birzgales skolu. Kaibalā skolu uzcēla 1869. gadā, un tajā bijušas trīs klases. Lasīt un rakstīt bērniem vajadzēja iemācīties jau mājās. 19. gadsimta beigās Lielvārdes skolā bērni varēja mācīties četrus gadus. Tikai latviešu valodas, dziedāšanas un ticības mācības stundās drīkstēja lietot latviešu valodu. Pārējās mācības notika krievu valodā un arī sarunu valoda skolā bija krievu valoda.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                   Pirmā skola Rembates pagastā izveidota ap 1870. gadu Lejas Rēžu mājās.

 * Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā tika izveidoti pagasti, kuru teritorija saskanēja ar muižas robežām. O.Hūns savos aprakstos draudzi sīkāk iedala muižās, bet Manaseina revīzijas aktos draudze tiek iedalīta pagastos.

 Attēlā draudzes skola. No R. Kolužas  grāmatas „Lielvārde laiku lokos”.

 

 

 




 X