Nupat kā aizvadīta saulaini silta pavasara svētdiena, kurā Latgalē tiek pārspēts 8. aprīļa siltuma rekords, gaisa temperatūrai sasniedzot +20C. Lielvārdes novada kultūras centrā rit nebijis notikums Latvijā – godinot Lielvārdes apvidus tautastērpu, dejā, dziesmā un stāstā par to vienojas nepieredzēti daudz dziedātāju, dejotāju un rokdarbnieču – Lielvārdes tautastērpa darinātāju meistaru.

Šos svētkus tautastērpam organizē biedrība “Lāčplēsis dejo” kā noslēgumu projektam “Etnogrāfisku Lielvārdes novada tautas tērpu iegāde kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai”, kurš tiek īstenots Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros, finansiāli palīdzot arī uzņēmumam DN Sistēmas.

Ainārs Bajinskis, lielvārdietis, VPDK Lāčplēsis dejotājs un biedrības “Lāčplēsis dejo” valdes loceklis ir šīs īpašās dienas Lielvārdē idejas autors. Dienas, kad Lielvārdes novada kultūras centra telpās tiek atklāta izstāde un pie interesentiem nonāk brošūra par Lielvārdes apvidus tautastērpu gadsimtu griežos. Turpat līdzās var iepazīt un izmēģināt jostu darināšanu dažādās tehnikās, dažādo cimdu un zeķu adīšanu un Lielvārdes zīļu vainaga darināšanu.

Tautastērpu skati Zandas Krancmanes režijā un koncertu atklāj arheoloģisko tērpu izrāde, turpinot ar sievu un vīru, un bērnu Lielvārdes etnogrāfisko tērpu godināšanu koklētājas Agneses Puriņas pavadījumā. Jumpravas, Lēdmanes, Rembates, Lauberes un Ogres tautastērpi tiek izrādīti dziedot un dejojot. Pašdarinātos Lielvārdes tautastērpus, katru ar savu stāstu, autori un to glabātāji jau 3. paaudzē ar cieņu un godu izrāda paši – Jolanta Zarāne, Juta Dzene, Baiba Tūtāne, Anda Potašova. Vidējās paaudzes deju kolektīvi Lāčplēsis no Lielvārdes, Dzēse no Skrīveriem un Lustīgais no Lauberes, jauniešu deju kolektīvs „Jumpraviņa”, bērnu deju kolektīvs „Bitītes”, jauktie kori „Lāčplēsis” un „Dīvaja”, folkloras kopa „Josta”, Lielvārdes novada Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris „Lielvārde” un dāmu vokālais ansamblis „Stari” – var lepoties ar savu gara spēku latviešu dzīvesziņas un kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanā, izprašanā, kā arī spēju un gribu tā nodošanā nākamajām paaudzēm.

Svētdiena, kurā ne tikai redzēts, dzirdēts, bet arī daudz uzzināts par Lielvārdes un tās apvidus tautastērpu, ir izvērtusies par visīstāko latviešu identitātes dienu. Vai tas ir nākamo 100 gadu uzdevums Latvijā? Noteikti. Vai tas ir pirmais solis Lielvārdes identitātes gada dienai otrajā aprīļa svētdienā? Iespējams.

Arta Slavinska-Inberga

Beatas Kempeles foto





Skatījumu skaits: 6610
 X