Lai godinātu 1919. gadā brīvības cīņās kritušos, Lāčplēša dienā novada iedzīvotāji vienojās kopīgā lāpu gājienā Lielvārdē. Tas vienoja gan bērnus, gan pieaugušos, gan sirmgalvjus, un tajā valdīja kopības sajūta un patriotisms. Gājiena priekšgalā valsts karogus nesa Nacionālo bruņoto spēku karavīri no Lielvārdes garnizona. Gājiens noslēdzās centra laukumā, un tur tā dalībnieki piedalījās svinīgā ceremonijā, kur runas teica Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis, majors Kaspars Kalniņš un Gaisa spēku Aviācijas bāzes vecākais kapelāns, kapteinis Rulsans Markēvičs un Lielvārdes novada Kultūras centra direktors Intars Gegusts. Muzikālus priekšnesumus bija sarūpējuši garnizona ansamblis. Ap centra laukumā izvietotajām latviešu rakstu zīmēm iedzīvotāji novietoja lāpas un no svecītēm veidoja Latvijas kontūru un karogu. Atceres dienai veltīti pasākumi notika arī Jumpravā un Lēdmanē.

Jumpravas kultūras namā tika atklātas divas vērienīgas izstādes par godu latviešu literātiem „Latviešu literāti portretos un prēmijās”. Izstādes atklāšanā par muzikālo noformējumu rūpējās Jumpravas pūtēju orķestris Pētera Pētersona vadībā, kas priecēja ar patriotiskiem skaņdarbiem Lāčplēša dienas noskaņās.

Pēc izstādes atklāšanas tikai aizdegtas svecītes pie Jumpravas kultūras nama, kas kļuvusi par jauku tradīciju vairāku gadu garumā pulcējot kopā Jumpravas iedzīvotājus un gaiši pavadot Lāčplēša dienas vakaru.

Lāčplēša diena Lēdmanē skolēniem sākās ar patriotiskās audzināšanas stundām skolā, kas turpinājās ar svecīšu aizdegšanu uz skolas kāpnēm un bruģa, izveidojot Latvijas kontūru.  Paprāvs pulciņš ar autobusu brauca uz Lielvārdi, lai kopīgi ar Lielvārdes novada iedzīvotājiem piedalītos lāpu gājienā un svinīgajā pasākumā. Ceļā uz Lielvārdi skolēni uzsāka karavīru dziesmu dziedāšanu, ko kuplināja un turpināja pieaugušie, tā kopkorī dziedot līdz pašam Lielvārdes kultūras namam.

Savukārt 12. novembrī Lēdmanes tautas namā notika lielisks koncerts, ko sniedza Latvijas republikas zemessardzes koris „Stars” Ārija Šķepasta vadībā. Bija sagatavota svētku laikam atbilstoša programma, kas apmeklētājiem radīja svētku atmosfēru. Tīri un skanīgi izskanēja tautā iemīļotas tautas dziesmas: „Es karā’i aiziedams”, „Div’ dūjiņas gaisā skrēja” un strēlnieku dziesma „Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros” Edgara Lindes aranžējumā, koncertu noslēdzot ar J.Lūsēna dziesmu „Tautas laiks” A.Sējāna aranžējumā, kur solo dziedāja mums pazīstamais Raimonds Graudiņš.

Koncertam beidzoties, lēdmanieši korim lūdza vēl kādu dziesmu, beigās vienojoties par „Gaismas pili”, ko kopīgi arī nodziedāja.

Foto: Vita Ozola

 




Skatījumu skaits: 3842
 X