Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

Jau divpadsmito reizi cauri laika joslām visā pasaulē svinēs Zemes stundu

2019. gada 30. martā laikā no plkst. 20.30 līdz 21.30 ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, pašvaldība vai organizācija – ikviens ir aicināts izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.

Kāpēc izslēgt gaismu?

Nē, mūsu mērķis nav ietaupīt elektrību. Tas šādā pasākumā nav iespējams. Gaismas izslēgšana ir tik pat simboliska kā svecīšu aizdedzināšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka svecītes iedegšanai nav praktiskas jēgas – tāpēc nepalielināsies aizsardzības budžets vai profesionālās armijas skaitliskais sastāvs. Tomēr tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts un ko darīt, lai tā turpinātos. Līdzīgi arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi.

Klimata un dabas pētnieki un speciālisti šobrīd nākotni krāso drūmās krāsās, un tam, protams, ir pamats. Taču Zemes stunda ir arī apliecinājums tam, ka sabiedrības iesaistīšanas var būt spēcīgs stimuls pārmaiņām globālā mērogā. Pasaules Dabas fondam (WWF)  ir pamats secināt, ka Zemes stunda, kas ir pasaulē lielākā vides akcija, ir radījusi būtisku grūdienu, lai cilvēki dažādas pasaules vietās uzzinātu, ka klimata pārmaiņas notiek, ka tās notiek arī cilvēka darbības rezultātā un ka mums ir vēl iespējas glābt šo pasauli.

Pasaules Dabas fonds (WWF), organizējot Zemes stundu visā pasaulē, nu jau otro gadu aicina pievērst uzmanību vēl vienai globālai problēmai. Proti, dabas daudzveidības samazināšanās.

Draudi, ko rada klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanās, var likt lielai daļai pasaules iedzīvotāju zaudēt mājas, pārtikas avotus un iztikas līdzekļus. Tās nav tādas tālas un nesasniedzamas pārējās pasaules problēmas. Pirmie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka arī Latvijā būtiski samazinās dabas daudzveidība. Dabas skaitīšanas pirmajā gadā vērtīgos biotopus konstatēja vien piektajā daļā no apsekotajām teritorijām. Īpaši apdraudētas ir pļavas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši, ka no pērn apsekotajām pļavām par bioloģiski vērtīgām var uzskatīt vien 17 %.  Taču bioloģiskā daudzveidība pļavās dod mums iespēju tikt pie neaizvietojamām dabas veltēm (tējas, ekstrakti un citas sastāvdaļas medikamentiem un kosmētikai, medus un citi bišu produkti). Tāpat samazinās arī vērtīgo mežu biotopu apjomi – meži kļūst jaunāki un vienveidīgāki.

“Tas, uz ko šobrīd gribam aicināt sabiedrību, ir apzināties, ka dabas vērtības ir izšķirīgi svarīgas daudz plašākai sabiedrībai nekā tas šķiet pirmajā mirklī. Šeit nav stāsts par kādas sugas skaita samazināšanos, par to, ko mēs redzam vai sajūtam pastaigās upes krastā, bet gan par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kam ir milzīga ietekme uz katru no mums, uz sociālajam un ekonomiskajām sistēmām kopumā jebkurā vietā pasaulē. Šogad, izslēdzot gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemes stundai, mēs aicinām cilvēkus arvien nopietnāk attiekties pret dabas resursu izmantošanu un lēmumu pieņēmējus nopietnāk apsvērt bioloģiskās daudzveidības jautājumu iekļaušanu dabas resursu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.

Lai pievienotos, aicinām:

  • Izslēgt gaismu;
  • Ievietot sociālajos tīklos kāda sev svarīga dabas objekta fotoattēlu, pievienojot mirkļbirku #zemesstunda;
  • Pievienoties kādam Tavā pašvaldībā rīkotam Zemes stundas pasākumam vai noorganizēt to pašam.

"Zemes stundas" pasākums Jumpravā!

 

Informāciju sagatavoja Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda projektu vadītāja
 

 X