Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

No 3. līdz 6. aprīlim pēc Ermitāžas muzeja vadības ielūguma vairāku Vidzemes muzeju darbinieki viesojās Sanktpēterburgā, lai piedalītos Ermitāžas Apaļā galda konferencē, iepazītu dažus no kaimiņvalsts lielākajiem muzejiem un to krājumiem, kā arī dalītos pieredzē ar to uzturēšanu saistītām problēmām.

Vidzemes tūrisma asociācijas organizētajā braucienā piedalījās pārstāvji no Ērgļu, Gulbenes, Smiltenes, Alūksnes, Olaines, Turaidas, Carnikavas, Cēsu un Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja.

Apaļā galda konferences tēma “Muzejs un kultūras tūrisma problēmas” bija pulcējusi Krievijas un citu valstu muzeju speciālistus, lai apspriestu apmeklējuma sezonalitāti, muzeju ietilpību un diskutētu par apmeklētāju rindām, riskiem apmeklētāju plūsmas palielināšanā un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Viena no būtiskākajām atziņām – muzejs ir domāts cilvēkiem, tādēļ ir svarīga emocionāla un dzīva saruna, ekspozīcijas pietuvināšana apmeklētājiem, nevis pārlieku liela pakļaušanās komercializācijai un digitalizācijai, tādējādi pazaudējot īpašo muzeja noskaņu. 

Konferences viesiem no Latvijas bija iespēja brīnišķīgu gidu pavadībā izbaudīt ekskursiju pa pilsētu un apmeklēt vairākus muzejus.

Īpaši mums tika noorganizēta Katrīnas I pils kompleksa atvēršana un apskate Carskoje Selo jeb Puškinā. Pilsēta radusies ap Pētera I sievas Katrīnas I pils kompleksu, kas tika sākts veidot 1710. gadā pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. 1755. gadā no Ziemas pils uz šejieni tika pārcelta Dzintara istaba. Otrā pasaules kara laikā, kad Puškina atradās vācu okupācijā, Dzintara istaba tika izvesta nezināmā virzienā un tā arī nav atrasta. Mūsdienās pilī apskatāma Dzintara istabas kopija, kur izmantots dzintars no Kaļiņin­gradas raktuvēm. Kaut arī kopija, tā liek skatītāja elpai sajūsmā aizrauties.

Krievu muzejā, kur glabājas pasaulē lielākā krievu tēlotājmākslas kolekcija, muzeja vadošie darbinieki vispirms uzaicināja uz kopīgu diskusiju par sezonalitātes ietekmi uz apmeklētāju skaitu,  dažādu pasākumu rīkošanu, parku un dārzu uzturēšanu, bet turpinājumā  iepazīstināja ar muzejā esošajām lielākajām vērtībām. Muzejs izvietots vairākās ēkās, tā ekspozīcijā var izsekot krievu mākslas attīstībai desmit gadsimtu garumā. Kaut gan aplūkojām tikai Mihailovskas pils ēkā esošos dārgumus, profesionāla, aizrautīga un gudra gida vadībā tas kļuva par neaizmirstamu baudu.

Ermitāžā - vienā no trim pasaulē lielākajiem un vecākajiem muzejiem, kurš lepojas ar vairāk kā trīs miljonus lielu mākslas priekšmetu kolekciju un izvietots septiņās ēkās – vietējā gida vadībā tika iziets īsākais maršruts, aplūkojot populārākos darbus - Leonardo da Vinči, Mi­kelandželo, Matisa, Gogēna, Maļēviča, Šiškina, Aivazovska, Pikaso un citu lielmeistaru atstāto mantojumu. Lai redzētu visas ekspozīcijas, būtu nepieciešami vairāki gadi! Ermitāžu 1764. gadā dibinājusi Katrīna Lielā, apmeklētājiem tas ir atvērts kopš 1852. gada. Bijām apkārt valdošās bagātīgās greznības un  gleznu, skulptūru, grafikas, lietišķās mākslas priekšmetu pārņemti un ļoti iespaidoti.

Kā īpašs piedāvājums no viesmīlīgo saimnieku puses mums tika  ārpus centra esošās Starajas Ģerevņas apmeklējums, kur 2010. gadā uzcelts Ermitāžas Atvērtais krājums un fondu glabātava. Te eksponāti glabājas modernā un īpaši aprīkotā ēkā, kurā notiek arī izpētes un restaurācijas darbi. Šī ir vienīgā vieta, kur nedrīkst fotografēt, tādēļ visi iespaidi glabājas atmiņās. Laimīgu cilvēku atmiņās, jo glabātavas apmeklētājs, kas savām acīm neizsakāmi īsā laikā skatījis tik dažādu laikmetu mākslas un arheoloģijas priekšmetus, nevar būt savādāks, kā vien laimīgs! Bet pie mazas  no dzintara darinātas zirdziņa skulptūriņas, kas datēta ar desmito gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, ne tikai ļoti interesanti stāstošajai gidei, bet arī mums visiem kaklā sakāpj emociju kamols!      

Papildus oficiālajai apmeklējuma programmai atradām laiku, lai apskatītu arī Pētera Akvatoriju. Tas ir makets, kas atspoguļo pilsētu un piepilsētu, kāda tā bija Pētera I laikā. Ekspozīcijas objekti, sākot no kuģiem un ēkām līdz āboliem un vistām, izgatavoti mērogā 1:87. Viss izkārtots apkārt 20 tonnām īsta ūdens (simboliska Ņeva un Somu jūras līcis), ko periodiski attīra un maina. Makets dod iespēju iztēloties, kā viss toreiz izskatījās - objekti attēloti pēc seniem zīmējumiem un rasējumiem. Piepilsētas attēlotas dažādos gadalaikos, ik pēc neilga laika iestājas nakts - satumst, iedegas laternas, gaisma namu logos un kariešu lukturi. Patiesi satriec animācija un detaļu precizitāte – brauc karietes, peld kuģi, griežas ratu riteņi un dzirnavu spārni, strūklakas izšļāc ūdeni, zāģētavā sākas ugunsgrēks, dejotāji ballēs griežas dejā, lielgabali šauj. Daži objekti kustas visu laiku, bet lielāko daļu var aktivizēt, nospiežot pogas. Atraktīvais gids palīdz saskatīt arī asprātīgi maketā noslēptās figūriņas - meža biezoknī pie bitēm kāpj Vinnijs Pūks, bet viņu vēro Sivēns, Jemeļja vizinās uz krāsns, bet Ivanuška, sievas meklējumos, izšauj bultu, kuru atradusi mazmazītiņa varde.

Būt Ermitāžas uzaicinātajam viesim ir gods un privilēģija. Visur mūs sagaidīja un par mums rūpējās sirsnīgi  un laipni ļaudis, kuri vēlējās parādīt vērtīgāko, kas raksturo viņu zemi, dabu un kultūru. Tādēļ arī mēs ar vislielāko sirsnību un pateicību Pēterburgas kolēģiem nodevām Lielvārdes jostas sarkanbaltajos rakstos ietērptus veiksmes un laba vēlējumus no Lielvārdes.

Sakot paldies brauciena organizētājiem un sagaidītājiem no Krievijas puses, ceram, ka nodibinātie kontakti ir labs iemesls atbildes vizītei un viesu uzņemšanai jau no mūsu puses!

Irēna Arāja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste   

 X 
Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka Lielvārdes novada pašvaldība uzkrās un lietos sīkdatnes Jūsu ierīcē.
Vairāk informācijas Piekrītu