Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

Rūpēsimies par savu un bērnu drošību!


Bērna veselība un dzīvība ir pirmais un galvenais un svarīgi apzināties bērna pieredzes trūkumu, dabisko ziņkāri, bērnišķīgo drosmi mesties piedzīvojumos un izdarīt visu, lai bērna vēlme izmēģināt savu varēšanu un izzināt pasauli nenodarītu viņam ļaunumu.

Pirmais solis noteikti varētu būt saruna ar bērnu par to, kādēļ viena vai otra darbība ir bīstama, bet nākamais - vecāku personīgais pozitīvais piemērs un konsekvence – ja bērnam kaut ko aizliedz, arī pašiem šie drošības noteikumi ir jāievēro.


Kas jāņem vērā, atrodoties pie ūdenstilpnēm?


Rūpējoties par bērnu drošību, vecākiem uzmanība jāpievērš arī slīkšanas risku novēršanai. Jāuzmanās ne tikai atklātu ūdenstilpju tuvumā, bet arī no mājās un piemājas teritorijā esošajām ūdens tilpnēm, piemēram, akām, ūdens strūklakām, baseiniem, dīķiem, grāvjiem.

Dzīvojamās telpās vai dārzā neatstājiet uz zemes traukus – spaiņus, bļodas un citus priekšmetus -, kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas. Neapšaubāmi, bērnam ļoti patīk rotaļāties pie ūdens un ūdenī. Vienmēr jāatceras, ka ūdens tuvumā bez uzraudzības bērnu nedrīkst atstāt ne uz mirkli.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs - Somijā vai Zviedrijā. Pēc statistikas datiem Latvijā 23% gadījumos bērna nāve ir saistīta ar noslīkšanu (3,1 uz 100 000 pēc SPKC datiem). Slīkšanas gadījumi Latvijā notiek bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tāpēc vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma ir jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.

Pie atklātām ūdens tilpnēm

Atklātās ūdenstilpēs vienmēr jāpārbauda vai ūdenstilpes dibens ir pietiekoši drošs – nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem - vai nav kādas zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību.

Mazuļiem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas.

Nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem – uzrocīšiem, peldriņķiem –, jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Ja tie tiek izmantoti, bērnus tāpat ne sekundi nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kamēr viens pieaugušais peld, otram pieaugušajam bērns ir jāuzrauga. Ja abi pieaugušie peldas vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, ir jāuzrunā konkrēta persona, nevis jāuzsauc visiem klātesošajiem, lai pieskata.

Piemājas dīķi un baseini

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Apdegumi, aplaucējumi un traumatisms

Apdegumi un applaucējumi ir smagas traumas, jo pat nelieli apdegumi var izraisīt šoku un dzīvībai bīstamu šķidruma un sāļu zudumu organismā. Diemžēl šīs ir vienas no izplatītākajām traumām bērniem vecumā līdz četriem gadiem. Pēc statistikas datiem 9% bērniem apdegumi beidzas ar letālu iznākumu.

Šī iemesla dēļ jāpievērš uzmanība drošības pasākumiem, ko vecāki var darīt, lai izvairītos no šādiem negadījumiem.

Kā pasargāt bērnu no apdegumiem un pārkaršanas?

Vasaras laiks ir tad, kad ir aktuāli pikniki, Līgo svētki un dārza ballītes.Viens no riskiem, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, – grils. Grilējot jāatceras, ka grila degšķidrumi ir ugunsbīstami, ātri uzliesmojoši un to lietošana saistīta ar apdedzināšanās risku, tādēļ ieteicams tos neizmantot vai nodrošināt, lai bērni tiem nevar piekļūt. Ugunsdrošības jautājumi un degšķidrumu bīstamība ar bērnu ir jāizrunā ļoti nopietni. Jāizskaidro, ka nevar dzert, aiztikt nepazīstamus šķidrumus. Tā kā grils, ugunskurs, grila piederumi un darbības ar tiem parasti izraisa īpašu interesi, ir svarīgi novērst bērna uzmanību uz citām, piemērotām nodarbēm un nodrošināt pieskatīšanu.

Neatliekamā pirmā medicīniskā palīdzība bieži sniedz palīdzību bērniem, kas cieš no karstuma. Arī karstums var radīt apdraudējumu bērna veselībai.

Bērni paši nespēj sevi pasargāt no karstuma un saules apdegumiem, tāpēc par to ir jārūpējas pieaugušajiem. Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā. Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties, bērniem nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules, savukārt laikā no pulksten 10 līdz 16 bērna rotaļas ārā ir jāierobežo.

Bieži vecāki nenovērtē saules intensitāti vai bērna uzturēšanās laiku ārā, un bērns ir pakļauts ultravioletā starojuma radītajam riskam, tādēļ bērniem un pusaudžiem obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi, turklāt tas jādara pareizi, saskaņā ar instrukciju uz iesaiņojuma.

Liela bīstamība bērna veselībai ir uzkarsis automašīnas salons. Svarīgi ir automašīnu vienmēr turēt noslēgtu, lai bērns patvaļīgi tajā nevarētu iekļūt, un nodrošināties pret risku, ka automašīnas durvis varētu automātiski noslēgties, atstājot bērnu iekšpusē.
Nekādā gadījumā nedrīkst mazu bērnu atstāt vienu automašīnā lielveikalu stāvlaukumos vai citās auto novietnēs. Automašīnas salons uzkarst ļoti īsā laikā, un tas var būt drauds ne tikai bērna veselībai, bet pat dzīvībai.

Traumatisms

Bērni nereti interesi izraisa dārza darbi. Tādas darbības kā, piemēram, zāles pļaušanu, koku zāģēšanu vai zaru smalcināšanu bērnam nevajadzētu uzticēt, un ir jārūpējas par to, lai bērns attiecīgās ierīces nevarētu iedarbināt. Pabeidzot darbu, rīki jānoliek bērnam nepieejamā vietā. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāļauj lietot stumjamo zāles pļāvēju, bet līdz 16 gadu vecumam – pašgājēju.

Diezgan nopietna uzmanība jāpievērš arī dažādu ķimikāliju pieejamībai. Bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, minerālmēsli, kaitēkļu iznīcināšanas un citi augu aizsardzības līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi, eļļas vai degviela, jātur tikai noslēgtās, bērniem nepieejamās vietās.

Ceļu satiksmes noteikumi

Skolas brīvlaikā bērni maina savu ierasto vidi – uz vasaras laiku dodas uz laukiem, vai arī no laukiem brauc uz pilsētām. Būtiski pastāstīt bērnam, kas viņu sagaida jaunajā vietā, jo, piemēram, mazie pilsētnieki, nokļūstot salīdzinoši klusajos lauku plašumos, bieži vien izturas tā, it kā tur vispār nebrauktu mašīnas. Savukārt bērni no laukiem apjūk pilsētas straujajā satiksmes plūsmā. Tieši vecākiem jāsagatavo mazais cilvēks gaidāmajām pārmaiņām un jāizstāsta, kā viņam rīkoties. Vecākiem vēlreiz jāpārrunā ar bērniem arī Ceļu satiksmes noteikumus un jāizskaidro, kā droši pārvietoties kājām un kā ar velosipēdu. Ļoti būtiski ir izskaidrot, ka, esot uz ielas, nedrīkst lietot mūzikas atskaņošanas ierīces ar austiņām, jo tās neļauj sadzirdēt tuvojošos transporta līdzekļus.

Arī „skrituļotāji” ir gājēji. Skrituļslidotāji, skeitbordisti un skrejriteņu braucēji satiksmē arī ir līdzvērtīgi gājējiem. Uz viņiem attiecas tie paši noteikumi. Vienīgi ātrums, ar kādu viņi kustas, ir lielāks. Bērni, kas tā pārvietojas, nereti negrib aprobežoties ar ātrumu, kādu var sasniegt ar skrituļu palīdzību – viņi mēdz baudīt ekstrēmas sajūtas, pieķeroties pie daudz ātrāk braucošiem transportlīdzekļiem, kuru pārvietošanās ātrums ir 50 kilometru stundā un vairāk. Mazie aso izjūtu baudītāji nezina, ka, iegūstot tādu ātrumu, ar kuru pārvietojas mehānisks transportlīdzeklis, viņi pakļauj sevi briesmām. Ir bīstami izvēlēties ātrumu, kas gājējam nav piemērots, jo viņi nevar nedz nobremzēt, nedz atbilstoši reaģēt uz apkārtējiem apstākļiem. Vecākiem būtu nopietni jāizskaidro šādas rīcības bīstamība, kā arī jāvienojas ar bērnu, kur ar skrituļu palīdzību pārvietoties ir droši un kur ne.

Bērns – transportlīdzekļa vadītājs

Populārāk kļūst vasarā pārvietoties ar velosipēdu. Šo pārvietošanās līdzekli iemīļojuši arī bērni. Svarīgi  ievērot pasākumus, kas būtu jāveic, lai braukšana ar velosipēdu būtu droša un atbilstu satiksmes noteikumiem. Ar velosipēdu un mopēdu Latvijā atļauts braukt tikai ar attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Velosipēdista apliecību var iegūt bērni no 10 gadu vecuma, mopēda vadītāja – no 14.

  • Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērniem neatkarīgi no vecuma braukt ar velosipēdu atļauts patstāvīgi
  • No 7 gadu vecuma atļauts braukt ar velosipēdu pa ietvēm, velosipēdu ceļiem, brauktuvi vai ceļa nomali tikai pilngadīgas personas pavadībā
  • 7-10 gadi: var mācīties braukt pagalmā, parkā, stadionā vai uz ielas pieaugušo klātbūtnē (pieaugušajam jābūt vismaz 18 gadus vecam)
  • Patstāvīgi braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts tiem, kas sasnieguši 12 gadu vecumu; ar mopēdu – no 14 gadiem.

Ar mopēdu vest pasažierus ir aizliegts, ja vien braucam rīks nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai. Tikai pilngadīgi velosipēdisti un mopēdu vadītāji drīkst pārvadāt pasažierus – pie tam vienīgi bērnus – ne vecākus par septiņiem gadiem, jo pretējā gadījumā otrs braucējs apdraud gan savu, gan vadītāja drošību, jo, viņam nepareizi sasveroties, braucējs var nenoturēt līdzsvaru un braucamrīks var gāzties.

Braucot ar velosipēdu, ieteicams uzlikt galvā velosipēdistu ķiveri un vilkt spilgtas krāsas apģērbu ar gaismas atstarotājiem, kas ļauj citu transportlīdzekļu vadītājiem savlaicīgi pamanīt velosipēdistu. Mopēdu vadītājiem brauciena laikā aizsargķiverei obligāti jābūt galvā.

Bērnu sēdeklītis mašīnā – nepieciešamība

Arī pašiem vecākiem, sēžoties pie mašīnas stūres, kuras pasažieris ir bērns, jāzina noteikumi, kas attiecas uz bērnu pārvadāšanu vieglajos automobiļos.

Lai gan ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, autotransporta līdzeklī atļauts pārvadāt bērna vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklī, kas ar drošības jostu piesprādzēts pie pasažieru sēdekļa, diemžēl daudzi vecāki šos noteikumus neievēro, neapzinādamies, ar ko viņi riskē. Riskēts tiek ar mazuļa dzīvību, jo pat nelielas sadursmes gadījumā nepiesprādzēts bērns tiek izsviests no sēdekļa un šīs vecāku neuzmanības dēļ, katru gadu bērni gūst smagus ievainojumus un iet bojā.

Ieteikumi:

  • bērniem jāatgādina, kur meklēt palīdzību dažādos gadījumos, – kad jāiet pie kaimiņiem, kad jāzvana vecākiem un kad jāzvana operatīvajiem dienestiem pa tālruni 112;
  • ūdens tuvumā neatstāt bērnus bez uzraudzības;
  • nedrīkst aizliegt peldēties, jāizskaidro iespējamie riski, kas ar to saistīti, un kā no tiem izvairīties;
  • jāpārrunā briesmas, ko var izraisīt spēlēšanās ar uguni;
  • ja bērns vasarā atrodas jaunā vidē, piemēram, atpūšas laukos, jānovērtē iespējamie riski un jābrīdina bērns par to, no kā uzmanīties;
  • vēlreiz jāpārrunā Ceļus satiksmes noteikumi.


Izmantotie resursi:

http://www.spkc.gov.lv/
http://socialaisdarbs.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=175&Itemid=38
http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/256272-bernu-drosiba-vasara-ka-pasargat/

Sagatavoja Vita Saleniece- Šmaukstele




 X