Kultūras ziņas - No bibliotēku vēstures
No bibliotēku vēstures
Pirmā liecība par bibliotēku Lielvārdes teritorijā atrasta laikrakstā „Dienas Lapa" - tajā teikts, ka 1896. gada 17. jūnijā savas gaitas uzsākusi Lielvārdes bezmaksas bibliotēka. Tā lēmusi Lielvārdes pagasta vietnieku sapulce, kas bibliotekāra pienākumus uzticējusi skrīverim Zoda kungam.
Pirmā pasaules kara laikā Lielvārdes pilsētu pilnībā nopostīja, aizgāja bojā arī bibliotēka.
1924. gadā par budžeta līdzekļiem iegādāja 55 mācību grāmatas. Tās nodeva Kaibalas skolai, kur sāka veidoties bibliotēka. Grāmatu krātuves ierīkošanai Kultūras fonds piešķīra Ls 300.
1926. gadā Kultūras fonds dāvināja Lielvārdes pagastam Tautas bibliotēku - kopā pāri par 500 grāmatām - un piešķīra pabalstu Ls 400 tās iekārtošanai. Līdz 1926. gada decembrim bibliotēka atradās Kaibalas pamatskolā, vēlāk to pārcēla uz pagastnamu. 1935. gadā jau pastāvēja divas bibliotēkas - pagastnamā un Rembates Kultūras Viecināšanas biedrības tautas namā.
Par Lēdmanes bibliotēkas dibināšanas datumu uzskatām 1896. gada 7. augustu, kad tika apstiprināti Lēdmanes bibliotēkas biedrības statūti.
Taču 1883. gada žurnālā "Mājas Viesis" ir šādas rindas: "Veselu mēnesi līst lietus. Raža guļ postā. Attīstības ziņā mēs, lēdmanieši, esam tā puslīdz tikuši uz priekšu. Mums ir pašiem sava bibliotēka ar paprāvu lasītāju skaitu. Priekš kādiem 2 līdz 3 gadiem mums arī Dziedāšanas biedrība piedzima..."
Šobrīd Lielvārdes novada teritoijā ir četras bibliotēkas - Lielvārdes pilsētas bibliotēka, Lāčplēša bibliotēka, Lēdmanes pagasta bibliotēka un Jumpravas pagasta bibliotēka.
