Adrese: Jumpravas pagasts,  Lielvārdes novads, LV - 5022
Kontakttālruņi: 65057648, 65057568
Fakss: 65057518
E-pasts: jumsi@oic.lv

Trīs kilometrus no Jumpravas stacijas Krapes virzienā, ceļa labajā pusē, skatu patīkami pārsteidz neliela, gaiša, kopta ēka. Tā ir speciālā internātpamatskola bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Skolā mācās 60 izglītojamie.

Skola dibināta 1975.gadā. Skolas telpas un teritorija ir iekārtota tā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu skolēnu mācību un atpūtas režīmu. Skolā ir izremontēti mācību kabineti, klases, bibliotēka, sporta zāle, sporta laukums, internāta istabas, medicīnas kabinets.

Divām klašu grupām izglītības programmas tiek realizētas Ogres novada domei piederošajās telpās (Ogrē, Suntažu ielā 2).

Skolā strādā 20 pedagogi un 20 tehniskie darbinieki.

2007.gadā ir akreditēta skola un trīs speciālās pamatizglītības programmas - AB līmenim, C līmenim un AB līmenim arodklasei.

Skolā tiek realizēta profesionālās pamatizglītības programma „Ēdināšanas serviss", kur 10. un 11.klases skolēni apgūst pavāra palīga profesiju.

No 2009. /2010. mācību gada tiek atvērta profesionālās pamatizglītības programma „Būvdarbi", kas dos iespēju 3 mācību gadu laikā skolēniem apgūt remontstrādnieka profesiju.

Galvenais skolas uzdevums, atbilstoši bērnu veselības stāvoklim, radīt reālas iespējas izglītības apguvei, psihiskai, fiziskai un sociālai korekcijai, sagatavot skolēnus dzīvei un darbam sociālajā vidē. Šo uzdevumu palīdz veikt:

• speciālās korekcijas un rehabilitācijas nodarbību programma. Individuālās un grupu nodarbības notiek logopēdijā, ritmikā, ārstnieciskajā vingrošanā;
• fakultatīvās nodarbības mācību priekšmetu padziļinātai apguvei. Skolēni apgūst angļu valodu, informātiku, ētiku, veselības mācību, mājturību (kulināriju).
• interešu izglītības programmas. Ievērojot brīvprātības principu, skolēniem iespēja apmeklēt sporta spēles, kori, ansambli, lietišķās mākslas pulciņus.

Skolas skolēni saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem:

• atrodas daļējā valsts apgādībā;
• saņem bezmaksas ēdināšanu četras reizes dienā;
• saņem bezmaksas medicīnas pakalpojumus;
• tiek apgādāti ar mācību līdzekļiem un internāta mīksto inventāru;
• saņem 100% ceļa izdevumu kompensāciju, kas saistīti ar braucienu mācību gada laikā no dzīvesvietas uz skolu un atpakaļ, uz ārstniecības iestādēm, pedagoģiski medicīnisko komisiju.

Skolas darbinieki cenšas darīt visu, lai bērni apgūst to, kas viņiem dzīves ikdienā būs vajadzīgs. Viss skolas kolektīvs strādā ar devīzi:

"Katram cilvēkam ir tiesības uz savu vietu zem saules...
Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību un darbu atbilstoši savām spējām".

Atbalsta sniegšana bērniem ar speciālām vajadzībām

Pēdējo desmit gadu laikā arvien aktuālāka kļuvusi problēma par bērnu ar speciālām vajadzībām audzināšanu un mācīšanu. Mūsu valstī vairums šo bērnu mācās speciālajās skolās. Šobrīd vērojama pozitīva tendence, ka vispārizglītojošās skolas licencē speciālo izglītības programmu un integrē skolēnus ar speciālām vajadzībām  savās skolās. Tas ļauj skolēniem mācīties tuvāk savai dzīves vietai.

Pedagogiem ir interese iepazīties ar apmācību, kāda nepieciešama skolēnam ar speciālām vajadzībām, tāpēc apsveicama ir vispārizglītojošo skolu pedagogu vēlme braukt uz mūsu skolu un iepazīties ar mācību grāmatu, metodisko materiālu, individuālo palīdzību sniegšanas metodēm bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Raksturojot bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem, bieži sakām, ka viņiem ir īpatnēja visu to psihisko procesu norise, kas ir pamatā izziņas darbībai: raksturīgas dziļas novirzes gan sajūtu un uztveres, gan arī atmiņas, iztēles un domāšanas attīstībā, un tāpēc viņiem ir grūtības apgūt skolā nepieciešamās zināšanas. Kā mēs, vecāki, varētu palīdzēt šiem bērniem?

Bērniem ar speciālām vajadzībām lielas grūtības sagādā mācību vielas iegaumēšana. Šiem bērniem daudz ilgāk jāizmanto netīšās iegaumēšanas dažādie varianti: rotaļu elementi, inscenējumi, ekskursijas, spilgta uzskate, praktiskā darbošanās ar objektiem u. tml.

Pirmsskolas vecumā un jaunākajās klasēs galvenais ir pieaugušā stāstījums. Viņi daudz vairāk vārdu iegaumē no dzirdētā teksta nekā no patstāvīgi lasītā.

Bērni ar speciālām vajadzībām nogurst ātrāk, it īpaši garīgās darba slodzes rezultātā. Viņiem iestājas t.s. aizsargājošā aizture, kuras laikā bērni nespēj atbildēt labi zināmus jautājumus. Pēc atpūtas viņi atkal var atcerēties iemācīto mācību materiālu.

Kā mācīt dzejoļus vai dziesmas tekstus.

Visu dzejoli vai dziesmu pirmo reizi (un pat vairākas reizes) jādemonstrē pašam pieaugušajam, pat tajos gadījumos, kad ir atbilstoši ieraksti kompaktdiskā vai kasetē, jo svarīgi, lai bērns redz pieaugušā sejas izteiksmi, lai tiktu nodrošināts tiešs, emocionāls kontakts.

Dzejoli vai dziesmu ir ieteicams sadalīt pa loģiskām daļām: katru daļu nodemonstrē pieaugušais, pēc tam 1 vai 2x atkārto bērni. Tad bērns mēģina katru daļu atkārtot no galvas.

Sarunu valoda.

Bērniem parasti ļoti patīk stāstīt par visu redzēto, piedzīvoto, dzirdēto, vajadzīgs tikai uzmanīgs klausītājs, bet bērniem ar speciālām vajadzībām parasti ir jārada vēlēšanās stāstīt. To var panākt gan ar jautājumiem, gan notikumu atgādinājumiem, ar attēlu palīdzību. Var rosināt uzzīmēt redzēto un tad komentēt uzzīmēto vārdos.

Jaunākās klasēs skolēniem vieglāk atstāstījumu veidot, ja viņiem ir priekšā attēlu sērija vai viens attēls, kas dod pieturas punktus. Liela nozīme ir arī bērnu emocionālajam noskaņojumam, svarīgi, lai bērni ir ieinteresēti stāstīt. Jāļauj bērniem pastāstīt par redzēto filmu. Par ekskursijā vai pa ceļam redzēto putnu, kaķi, koku.

Lasīšanas prasmju apguve.

Bērniem lielas grūtības sagādā lasīšanas prasmju apguve, viņi to apgūst lēni, un vairumam lasīšana sagādā problēmas visu mūžu. Vislielākās grūtības šiem bērniem tomēr saglabājas lasītā teksta izpratnē. Bērnus parasti it kā neinteresē tas, ko viņi lasa.

Ieteikumi lasītā teksta izpratnes sekmēšanai:

• jautājumi par izlasīto jāuzdod teksta secībā, lai, skatoties grāmatā, bērni var atbildēt;
• vēlāk jāliek atbildēt bez tieša atbalsta tekstā;
• aicināt bērnus pateikt galveno domu;
• svarīgs lasīšanas posms ir plāna veidošana par noteiktu teksta daļu;
• virsrakstu sadomāšana (4.klasē);
• veiksmīgi lietojamas attēlu sērijas, pašu bērnu zīmējumi – ilustrācijas, dramatizējumi.

Ieteikumi uzmanības attīstīšanai:

• Sevišķi svarīga nozīme stingrām, noteiktām, bērniem izprotamām prasībām.
• Liela nozīme ir mācību telpas dizainam. Svarīgi jau pašā nodarbību sākumā iepazīstināt ar nodarbību telpām, ar tajās novietotajiem priekšmetiem, ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem, lai pasākumos mācību laikā tas viss nenovērstu bērnu uzmanību.
• Sevišķi svarīgi panākt, lai skolēni varētu strādāt pierastajos apstākļos, lai uz mācību galda vai sola nebūtu nekā lieka.
• Noformējot telpas, jāraugās, lai priekšplānā atrastos tikai paši nepieciešamākie objekti, pārējie novietojami aizmugurē, tur, kur tie nevar novērst bērna uzmanību.

Vispārējās izglītības iestādēs pedagogi bērniem ar speciālajām vajadzībām sniedz zināšanas atbilstoši izglītības programmai un ieaudzina nepieciešamos uzvedības paradumus. Savukārt speciālajās skolās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem pierod aizpildīt dienu ar mācībām, bet brīvo laiku ar darbu, spēlēm, pastaigām un lasīšanu, rūpēties par apkārtējiem, ievērot viņu intereses, sekot kārtībai savā mācību un darba vietā, interesēties par sabiedriskās dzīves notikumiem, un, pamatojoties uz šiem paradumiem, viņi var vieglāk un stabilāk integrēties mūsu sabiedrībā.

Sandra Roga, Jumpravas speciālās internātpamatskolas direktores vietniece mācību darbā