Novads - Vēsture
Vēsture
1259. gadā bīskaps dāvina dažus gadus iepriekš dibinātajam Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes, gan tieši Rīgas tuvumā, gan tālākā apkaimē – pie Lielupes un arī aiz Lielvārdes. Drīz arī radusies Jungfernhot – Jumpravmuiža. Senvācu dialektā vārds “Jungfer” nozīmē “jaunava”, un no šī vārds cēlies vēlākais “Jungfernhof” nosaukums, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu.
Gan muiža, gan ap 95% saimniecības tika nopostītas I pasaules kara laikā. Pēc II pasaules kara vecsaimniecības un jaunsaimniecības tika apvienotas kolhozos. Patreizējās Jumpravas centrs sāka veidoties pēc 1965. gada, kad tika apstiprināts ciemata perspektīvās paraugsaimniecības projekts un ciemats sāka iegūt savu vizuālo savdabību ar sarkano dakstiņu jumtiem un kotedžām.
Bet Jumpravas dižākā rota bijusi un būs tās sakoptība un cilvēki, kas ciemā dzīvojuši un vēl dzīvos. Visus šos gadus mūs ir priecējuši labi iekopti zālāji, košumkrūmi un puķes, ne velti 1996. gadā Jumprava ir izpelnījusies Vidzemes zonas sakoptākā pagasta godu.
1999. gadā pagastam tika apstiprināts ģērbonis un karogs. Ģērbonī attēlota senākā pagasta celtne – baznīca , kuru iekļauj liepu lapu rindas, kuras simbolizē liepu alejas ceļu, savienojot Dzelmes un Jumpravu.
